Ilgtspējas ziņojums – vai tavam uzņēmumam to vajag?
Īsumā:
Ilgtspējas ziņojums nav obligāts lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu, tomēr tam var būt praktiska nozīme attiecībās ar finansētājiem, klientiem un sadarbības partneriem.
Ziņojuma sagatavošana palīdz uzņēmumam strukturēt informāciju par būtiskajiem ilgtspējas jautājumiem, riskiem un iespējām.
GRI, IFRS un ESRS ir zināmākie starptautiskie un Eiropas ziņošanas standarti, kas atšķiras pēc fokusa un auditorijas.
ES brīvprātīgais ziņošanas standards - saprātīgs risinājums uzņēmumiem, kuriem nav nepieciešams veidot pilno ziņojumu.
Pirmais ilgtspējas ziņojums parasti prasa visvairāk darba. Uzņēmumam jāapzina nepieciešamie dati, procesi un atbildības, taču reiz izveidots process atvieglo turpmāku informācijas apkopošanu..
Vai tavam uzņēmumam vajag veidot ilgtspējas ziņojumu? Īsā atbilde – visticamāk, ne normatīvo prasību dēļ. Saskaņā ar Eiropas Savienības ilgtspējas ziņošanas prasībām pienākums sagatavot un publiskot ilgtspējas ziņojumu attiecas tikai uz lielākajiem uzņēmumiem – uzņēmumiem ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem un vairāk nekā 450 miljonu eiro neto apgrozījumu.
Nereti uzņēmumi izvēlas ziņojumu publicēt brīvprātīgi. Kāpēc?
Viens no pamudinājumiem ir finansētāju un investoru pieprasījumi. Ilgtspējas informācija tiem ir svarīga, lai novērtētu uzņēmuma, kurā plānots ieguldīt, riskus, noturību, attīstības perspektīvas un spēju pielāgoties pārmaiņām. Ilgtspējas ziņojums var sniegt atbildes uz daudziem jautājumiem, kas interesē finansētājus un investorus, kā arī apliecināt, ka uzņēmums apzinās ilgtspējas jautājumu nozīmi un sistemātiski tos pārvalda.
Motivācija var būt arī sadarbības partneru prasības. Īpaši nozīmīgi tas ir uzņēmumiem, kuri eksportē, piedalās iepirkumos vai vēlas sadarboties ar lieliem starptautiskiem uzņēmumiem. Piegādātāju izvēlē arvien biežāk tiek vērtēta ne tikai cena un kvalitāte, bet arī citi ar piegādes ķēdi saistīti riski – ietekme uz vidi, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Strukturēts ilgtspējas ziņojums palīdz informāciju sniegt vienotā un uzticamā veidā, stiprina uzņēmuma pozīcijas iepirkumos un piegādātāju atlases procesos.
Nākamais būtiskais iemesls ir – tirgus un klientu gaidas. Starptautiski pētījumi rāda, ka ilgtspējas apsvērumi arvien biežāk ietekmē pirkuma izvēli, īpaši jaunāko paaudžu vidū. Tiesa, patērētājs ne vienmēr ir gatavs maksāt vairāk par produktu, kas ražots atbildīgāk. Tomēr uzņēmuma attieksme pret vidi, darbiniekiem un sabiedrību var ietekmēt uzticēšanos zīmolam un izvēli starp līdzīgiem piedāvājumiem. Ilgtspējas ziņojums palīdz pamatot uzņēmuma apgalvojumus ar konkrētiem datiem un parādīt, ka atbildīga rīcība nav tikai PR sauklis.
Ir vēl viens, bieži nepelnīti nenovērtēts ieguvums – ilgtspējas ziņojums var kļūt par praktisku uzņēmuma vadības instrumentu. Tā sagatavošanas gaitā uzņēmums sistemātiski apkopo un izvērtē informāciju par resursu un enerģijas patēriņu, darbaspēka pārvaldību, ārējiem riskiem, tostarp piegādes ķēdē, normatīvo prasību attīstību un citiem faktoriem, kas var ietekmēt tā izmaksas, darbības noturību un attīstības iespējas.
Šāds process var palīdzēt saskatīt papildu iespējas resursus izmantot efektīvāk, pārskatīt atkarību no atsevišķiem piegādātājiem vai izejvielām, savlaicīgāk pamanīt gaidāmas izmaiņas izmaksās vai normatīvajās prasībās un izvērtēt darbaspēka pārvaldības kvalitāti. Tas var arī pamudināt ieviest jaunus risinājumus procesos, produktos vai sadarbībā ar piegādātājiem, kas ilgtermiņā uzlabo uzņēmuma efektivitāti un noturību.
Tādēļ ziņojuma vērtība nav tikai tā atklāšanā. Būtiska daļa ieguvuma rodas jau sagatavošanas laikā, kad dažādās uzņēmuma struktūrvienībās pieejamā informācija tiek apkopota vienotā skatījumā un izmantota pamatotāku vadības lēmumu pieņemšanai.
Ilgtspējas ziņojums var būt noderīgs dažādām uzņēmuma auditorijām un mērķiem – tas sniedz strukturētu informāciju finansētājiem un investoriem, palīdz atbildēt uz klientu un sadarbības partneru gaidām un vienlaikus dod vadībai plašāku skatījumu uz uzņēmuma riskiem, iespējām un attīstības virzieniem.
Dažādi ziņojumu standarti – kuru izvēlēties?
Ja uzņēmums ir nolēmis sagatavot ilgtspējas ziņojumu, nākamie jautājumi ir: vai to veidot atbilstoši kādam noteiktam standartam un, ja jā, – kuru izvēlēties?
Atbilde uz pirmo jautājumu ir viennozīmīga – jā, ziņojumu ir vērts sagatavot atbilstoši starptautiski vai Eiropas līmenī atzītam ziņošanas standartam. Ilgtspējas ziņojums nav uzņēmuma mārketinga materiāls. Agrāk šādos ziņojumos nereti tika izmantota “cherry picking” pieeja – uzmanība tika pievērsta jautājumiem, par kuriem uzņēmumam bija ērti runāt, savukārt mazāk pozitīvie vai sarežģītākie aspekti palika neatklāti. Tādēļ ir attīstījušies dažādi ilgtspējas ziņošanas standarti, kas palīdz uzņēmumiem strukturēti izvērtēt būtiskos jautājumus un sniegt līdzsvarotu, salīdzināmu un uzticamu informāciju par savu ilgtspējas sniegumu.
Šajā rakstā īsi apskatīsim trīs plaši izmantotus standartus – GRI, IFRS un ESRS –, kā arī atsevišķi pievērsīsimies Eiropas Komisijas izstrādātajam brīvprātīgajam ilgtspējas ziņošanas standartam.
GRI, IFRS un ESRS pēc būtības aptver līdzīgas tēmas – vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, kā arī ar tiem saistītos rādītājus, mērķus, politikas un procesus. To sagatavošana prasa būtisku ieguldījumu no uzņēmuma puses: vispirms izvērtējot būtiskos jautājumus, pēc tam apkopojot nepieciešamos datus un visbeidzot sagatavojot ziņojumu un aprakstot, kā šie jautājumi tiek pārvaldīti. Lai arī šo trīs standartu aptvertās tēmas lielā mērā pārklājas, to fokuss un galvenā auditorija atšķiras. Tāpēc praksē uzņēmumi nereti neaprobežojas ar vienu standartu, bet izmanto vairākus standartus vai to elementus, lai sniegtu informāciju dažādām ieinteresētajām pusēm.
GRI – uzņēmuma ietekme uz vidi un cilvēkiem
Izmantošana: brīvprātīgi
Fokusā: uzņēmuma ietekme uz ekonomiku, vidi un cilvēkiem
Piemērots: uzņēmumiem, kuri vēlas plaši un strukturēti ziņot par savu ietekmi dažādām ieinteresētajām pusēm
GRI Standards ir viens no pasaulē visplašāk izmantotajiem ilgtspējas ziņošanas standartiem. Tā pamatā ir ietekmes būtiskuma princips – uzņēmums nosaka, kuros jautājumos tā darbība rada vai var radīt būtisku pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēkiem, un par šiem jautājumiem ziņo.
GRI sistēmu veido trīs standartu grupas. Universal Standards attiecas uz visām organizācijām un nosaka vispārīgos ziņošanas principus, tostarp būtisko tēmu identificēšanas procesu, kā arī prasības attiecībā uz cilvēktiesību un vides pienācīgas rūpības jeb due diligence procesu atspoguļošanu. Sector Standards nosaka, kādi ilgtspējas jautājumi konkrētajā nozarē, visticamāk, ir būtiski. Savukārt Topic Standards nosaka, kāda informācija jāatklāj par attiecīgajiem ilgtspējas jautājumiem, piemēram, enerģiju, bioloģisko daudzveidību, atkritumiem, nodarbinātību vai darba drošību.
Ja uzņēmuma nozarei sektora standarts vēl nav izstrādāts, uzņēmums pats izvērtē savu ietekmi, nosaka būtiskās tēmas un pēc tam piemēro tiem atbilstošos Topic Standards. Ziņošana neaprobežojas tikai ar rādītājiem – par būtiskajiem jautājumiem jāapraksta arī uzņēmuma pieeja to pārvaldībai, rīcība, mērķi un sasniegtie rezultāti.
IFRS – kā ilgtspējas jautājumi var ietekmēt uzņēmumu
IFRS Sustainability Disclosure Standards
Izmantošana: brīvprātīgi
Fokuss: ilgtspējas jautājumi, kas var būt finansiāli būtiski uzņēmumam un tā investoriem
Piemērots: uzņēmumiem, kuru būtiska ziņojuma auditorija ir investori un citi kapitāla tirgus dalībnieki
IFRS Sustainability Disclosure Standards ir veidots kā globāls pamata standarts ilgtspējas informācijai, kas nepieciešama investoriem un citiem finanšu pārskatu lietotājiem. Atšķirībā no GRI, kas primāri vērtē uzņēmuma ietekmi uz vidi un cilvēkiem, IFRS fokusējas uz to, kā ar ilgtspēju saistīti riski un iespējas var ietekmēt paša uzņēmuma perspektīvas – tā naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
IFRS S1 nosaka vispārīgās prasības šādas informācijas atklāšanai. Par būtiskajiem ilgtspējas riskiem un iespējām uzņēmumam jāsniedz informācija četrās jomās – par pārvaldības procesiem un kontroli, stratēģisko pieeju šo jautājumu pārvaldībai, riska vadības procesiem to identificēšanai, novērtēšanai un uzraudzībai, kā arī rādītājiem, mērķiem un sasniegto progresu.
Savukārt IFRS S2 detalizē prasības attiecībā uz klimata riskiem un iespējām – gan fiziskajiem, gan pārejas riskiem. Tas nosaka, kāda informācija jāatklāj par to pārvaldību, ietekmi, risku vadības procesiem, kā arī uzņēmuma noturību pret klimata pārmaiņām. Standarts paredz arī konkrētus klimata rādītājus, tostarp Scope 1, 2 un 3 SEG emisijas, un informāciju par klimata mērķiem un progresu to sasniegšanā.
Lai palīdzētu noteikt, kuri jautājumi un rādītāji konkrētajam uzņēmumam varētu būt būtiski, IFRS S1 paredz ņemt vērā SASB Standards. Tie aptver 77 nozares un identificē konkrētajai nozarei raksturīgus ilgtspējas jautājumus, kas var radīt riskus vai iespējas, kā arī rādītājus, ar kuriem par tiem ziņot. Uzņēmums pats izvērtē, kuri no šiem jautājumiem un rādītājiem ir būtiski un piemērojami tā situācijai.
IFRS standarti kalpo arī kā pamats nacionālo ilgtspējas informācijas atklāšanas prasību veidošanai daudzās valstīs ārpus Eiropas Savienības. 2025. gadā IFRS ziņoja, ka jau 36 jurisdikcijas ir nolēmušas tos izmantot vai veic soļus to ieviešanai savā regulējumā, tostarp Apvienotā Karaliste, Austrālija, Brazīlija, Japāna, Honkonga, Malaizija un Singapūra.
ESRS – apvieno abas perspektīvas
European Sustainability Reporting Standards
Izmantošana: obligāti uzņēmumiem, uz kuriem attiecas CSRD prasības (Latvijā to nosaka Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums): ES uzņēmumiem, ja to darbinieku skaits > 1000 un gada apgrozījums > 450 miljonus eiro.
Fokuss: gan uzņēmuma ietekme uz vidi un cilvēkiem, gan ilgtspējas risku un iespēju ietekme uz uzņēmumu
Piemērots: uzņēmumiem, kuriem ir pienākums ziņot saskaņā ar CSRD, kā arī uzņēmumiem, kuri vēlas izmantot visaptverošu ilgtspējas ziņošanas ietvaru
ESRS pamatā ir dubultā būtiskuma princips: uzņēmumam jāvērtē gan tas, kā tā darbība ietekmē vidi un cilvēkus (impact materiality), gan tas, kā vides, sociālie un pārvaldības jautājumi var radīt uzņēmumam finansiālus riskus vai iespējas (financial materiality). Ja jautājums ir būtisks kaut no vienas no šīm perspektīvām, uzņēmumam jāsniedz par to informācija. Tādējādi ESRS vienlaikus nodrošina informāciju dažādām ieinteresētajām pusēm, tostarp investoriem un finansētājiem, kuri šo informāciju izmanto, lai izvērtētu uzņēmuma riskus, noturību un ilgtermiņa attīstības perspektīvas.
ESRS ietver vispārīgās prasības un tematiskos standartus vides, sociālajā un pārvaldības jomā. Uzņēmums veic dubultā būtiskuma novērtējumu un nosaka, kuri ilgtspējas jautājumi tam ir būtiski. Attiecīgie tematiskie standarti pēc tam nosaka, kāda informācija par šiem jautājumiem jāatklāj – tostarp kvantitatīvi rādītāji, pārvaldības pieeja, politikas, veiktie pasākumi, mērķi un sasniegtie rezultāti.
Tādējādi ESRS sniedz visaptverošu skatījumu gan uz uzņēmuma radīto ietekmi uz vidi un cilvēkiem, gan uz to, kā ilgtspējas jautājumi var ietekmēt paša uzņēmuma darbību, riskus un attīstības iespējas.
Vēlreiz būtiskākās atšķirības īsumā
GRI – uzņēmuma ietekme uz vidi un cilvēkiem
Būtiskuma pieeja: Ietekmes būtiskums (impact materiality)
Ko ziņo: Kā uzņēmums ietekmē vidi, cilvēkus un sabiedrību?
Piemērots: Uzņēmumiem, kas vēlas strukturēti atklāt savu ietekmi dažādām ieinteresētajām pusēm.
IFRS – kā ilgtspējas jautājumi var ietekmēt uzņēmumu
Būtiskuma pieeja: Finanšu būtiskums (financial materiality)
Ko ziņo: Kā ilgtspējas riski un iespējas var ietekmēt uzņēmuma finanšu rezultātus, naudas plūsmas un attīstības perspektīvas?
Piemērots: Uzņēmumiem, kuri vēlas sniegt investoriem, finansētājiem un citiem kapitāla tirgus dalībniekiem informāciju par ilgtspējas riskiem un iespējām, kas var ietekmēt uzņēmuma darbību.
ESRS – apvieno abas perspektīvas
Būtiskuma pieeja: Dubultais būtiskums (double materiality)
Ko ziņo: Kā uzņēmums ietekmē vidi un cilvēkus, un kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmumu?
Piemērots: Uzņēmumiem, kuriem ir pienākums ziņot saskaņā ar CSRD, kā arī uzņēmumiem, kuri vēlas izmantot visaptverošu Eiropas ilgtspējas ziņošanas ietvaru.
Lai gan standarti atšķiras pēc skatpunkta un auditorijas, to mērķis ir kopīgs – nodrošināt uzticamu, salīdzināmu un uzņēmuma darbībai būtisku informāciju par ilgtspējas jautājumiem.
Varam sagaidīt, ka atšķirības starp standartiem pakāpeniski mazināsies. GRI un IFRS Foundation ir paziņojuši par sadarbību, lai veicinātu lielāku savietojamību starp ietekmes un finanšu būtiskuma pieejām. Tas palīdzēs uzņēmumiem efektīvāk izmantot vienu reizi apkopotu informāciju dažādu ziņošanas prasību izpildei un samazinās nepieciešamību sagatavot atsevišķus, savstarpēji nepārklājošus ziņojumus.
ES brīvprātīgais standards – ilgtspējas ziņošanas MVP
Lai kā arī tulkotu saīsinājumu MVP – kā Minimum Viable Product vai Most Valuable Player –, abas nozīmes zināmā mērā raksturo brīvprātīgo ilgtspējas ziņošanas standartu jeb Voluntary Sustainability Reporting Standard, ko turpmāk sauksim par VSRS.
VSRS ir samērīgs risinājums uzņēmumiem, kuriem nav nepieciešams sagatavot pilna apjoma ilgtspējas ziņojumu atbilstoši ESRS prasībām, un tā sagatavošana neprasa lielus resursus vai sarežģītus procesus.
VSRS koncentrētā veidā aptver būtiskākos vides, sociālos un pārvaldības jautājumus un nodrošina informāciju, kas ir vērtīga klientiem, finansētājiem, investoriem un citiem sadarbības partneriem. Tāpēc VSRS var būt saprātīgs pirmais solis uzņēmumiem, kuri vēlas sākt strukturētu pieeju ilgtspējas jautājumu pārvaldībai un informācijas atklāšanai.
Brīvprātīgais standards paredz divus ziņošanas līmeņus – pamata moduli (Basic Module) un visaptverošo moduli (Comprehensive Module):
Pamata modulis ietver vispārīgu informāciju par ziņojuma sagatavošanu, uzņēmuma praksi un iniciatīvām ilgtspējas jomā, kā arī būtiskākos pamata rādītājus vides, sociālajos un pārvaldības jautājumos.
Savukārt visaptverošais modulis papildina šo informāciju ar plašākiem datu punktiem, kas praksē bieži ir nepieciešami bankām, investoriem un lielajiem korporatīvajiem partneriem.
Uzņēmums pats var izvēlēties, atbilstoši kuram modulim ziņojumu sagatavot.
Eiropas Komisija VSRS pašreizējo redakciju pieņēma 2026. gada 3. jūlijā. Šobrīd standarts vēl tiek izskatīts Eiropas Parlamentā un Padomē, bet uzņēmumi jau var iepazīties ar tā saturu un izmantot to kā pamatu ilgtspējas informācijas apkopošanai. Visērtāk ar standartu iepazīties būs EFRAG mājas lapā.
EFRAG iepriekš bija izstrādājuši VSME digitālo veidni, kas palīdzēja strukturēti apkopot ziņojumam nepieciešamo ilgtspējas informāciju Excel formātā un, izmantojot EFRAG mājas lapā pieejamu risinājumu, to pēcāk eksportēt kā ziņojumu PDF vai XBRL (mašīnlasāmā) formātā. Ņemot vērā, ka VSRS ir balstīts uz VSME, sagaidāms, ka šis risinājums tiks pielāgots jaunajam standartam.
Ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas process
1. Izvēlēties piemērotāko ziņošanas standartu
Pirmais solis ir saprast, kādam mērķim ziņojums tiek gatavots un kāda informācija būs nepieciešama tā lietotājiem. Uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumu un kuriem nav nepieciešams sniegt plašu informāciju investoriem vai starptautiskiem sadarbības partneriem, ES brīvprātīgais ziņošanas standarts visdrīzāk būs piemērotākā izvēle.
Protams, uzņēmums var izvēlēties sagatavot arī plašāku ziņojumu atbilstoši ESRS, GRI vai IFRS standartiem, taču jārēķinās ar ievērojami lielāku ieguldīto laiku un resursiem.
2. Noteikt būtiskos ilgtspējas jautājumus
Pilna apjoma ziņojumu sagatavošana atbilstoši ESRS, GRI vai IFRS sākas ar būtisko jautājumu izvērtēšanu. Tomēr šāds novērtējums ir vērtīgs arī uzņēmumiem, kuri ziņojumu negatavo, jo tas palīdz apzināt uzņēmuma ietekmi, riskus, iespējas un jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.
3. Apzināt nepieciešamo informāciju un datu avotus
Pirms datu apkopošanas nepieciešams saprast, kāda informācija būs nepieciešama, vai un kur tā ir pieejama un kas par to ir atbildīgs. Tas attiecas ne tikai uz kvantitatīviem rādītājiem, bet arī uz politikām, procedūrām un citiem pārvaldības elementiem. Jo labāk sagatavosieties šajā posmā, jo raitāk noritēs nākamie soļi.
4. Apkopot datus un identificēt trūkumus
Pirmais ziņojums parasti ir sarežģītākais. Dati var nebūt pieejami, tie var atrasties dažādās sistēmās vai arī uzņēmumā var nebūt skaidri noteikts, kas par konkrēto informāciju atbild. Tāpat nereti atklājas, ka atsevišķi procesi praksē tiek īstenoti, bet nav pietiekami formalizēti — piemēram, nav izstrādāta politika vai procedūra.
Tāpēc pirmajā reizē jāparedz vairāk laika datu apkopošanai, precizēšanai un procesa sakārtošanai.
5. Sagatavot ziņojumu
Kad būtiskie jautājumi, dati un apraksti ir apkopoti, informācija tiek strukturēta atbilstoši izvēlētā standarta prasībām un sagatavots ilgtspējas ziņojums.
6. Veikt neatkarīgu pārbaudi (ja nepieciešams)
Atsevišķos gadījumos ziņojumam nepieciešama ārēja pārbaude. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas CSRD prasības, ESRS ziņojuma pārbaude ir obligāta. Citi standarti, piemēram, GRI un IFRS, paši par sevi šādu prasību nenosaka, taču uzņēmums var izvēlēties veikt neatkarīgu pārbaudi.
7. Publicēt un izmantot informāciju
Pēc sagatavošanas ziņojums tiek publicēts un, ja nepieciešams, izmantots komunikācijā ar finansētājiem, investoriem, klientiem, sadarbības partneriem un citām ieinteresētajām pusēm.
Vai ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu var uzticēt ārējam ekspertam?
Daļēji. Neviens ārējs eksperts nevar sagatavot ilgtspējas ziņojumu bez uzņēmuma iesaistes. Tikai uzņēmums pārzina savu darbību, procesus un riskus, tāpēc būs nepieciešama darbinieku iesaiste, sniedzot informāciju, skaidrojot procesus, apkopojot datus un, iespējams, pilnveidojot iekšējos procesus vai dokumentāciju.
Tomēr kompetents ārējs eksperts var būtiski atvieglot šo procesu, īpaši gatavojot pirmo ilgtspējas ziņojumu. Eksperts var palīdzēt izvēlēties uzņēmumam piemērotāko ziņošanas standartu, veikt būtisko jautājumu izvērtējumu, identificēt nepieciešamos datus un informācijas avotus, pamanīt trūkstošu informāciju vai nekonsekvences, kā arī strukturēt un sagatavot pašu ziņojumu.
Ja tavs uzņēmums apsver ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu, sazinies ar Aurora Advisory. Palīdzēsim izvēlēties piemērotāko standartu, strukturēt datu apkopošanu un sagatavot ziņojumu tā, lai process būtu uzņēmumam saprotams un praktiski īstenojams.